Namu fasādes: globāls situācijas vērtējums

25.09.2018.

Termoizolācija ir būtiska un klātesoša ne tikai dzīvojamos namos, bet arī angāros, ražošanas telpās, noliktavās un modernos iepirkšanās centros, un šādu objektu virsmās, kuras cieši saistītas ar ārējāsvides reālijām, nepieciešams iestrādāt pat vairākus biezus siltumizolācijas slāņus.Valsts iestādēs un citos ievērojamos publiskos objektos ēku siltināšanas darbi mēdz kavēties ne vien tehnisko iemeslu vai nepilnību (darbaspēka trūkums dažādos būvniecības uzņēmumos, iepriekš neparedzēts kopējo izmaksu pieaugums u.tml.), bet tikpat bieži arī noteicošo instanču vai pašvaldības iekšējās (ne)kārtības un birokrātijas dēļ.

Savukārt daudzdzīvokļu mājās lēmumu pieņemšanas procesā nostrādā kā racionālā, tā emocionālā puse – siltināšanai jāpiekrīt nedaudz vairāk kā 50% daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, tad šis lēmums automātiski kļūst saistošs arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir pret mājas labiekārtošanas darbiem. Apdomājot savu dzīvi un ikdienu konkrētā īpašumā vairāku gadu perspektīvā, ne tikai tuvāko pāris ziemu laikā, aicinām noskaidrot savas iespējas sadarboties ar lielākajiem ekspertiem mūsu valsts robežās, vienlaicīgi pretendējot pat uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Neliela atkāpe par pieredzi vietējā tirgū – piemēri pretēji pozitīviem.Siltinājuma un citām ēkas sistēmām savas funkcijas jāveic pilnvērtīgi un efektīvi, bet, ja vienā sistēmā ir tikuši izmantoti materiāli ar īpašībām, kas savstarpēji “neiet kopā”, gaidīto efektivitāti sasniegt nebūs iespējams. Jau pie mājas celtniecības pirmsākumiem jāsaprot, ka daudzviet Eiropā veiksmīgi īstenoti projekti nav piemēroti, teiksim, gan subtropu, gan mērenajai klimata joslai, ko tomēr kāds no daudzajiem būvniekiem ir realitātē paguvis apiet, izbīdīt un īstenot – pat ar neapbruņotu aci var novērot, ka vien pirms 10 gadiemmūsu valstī celtas mājas nereti cieš no dažādiem tehniskiem bojājumiem, uz doto brīdi būdamas vienas neveiksmīgas apstākļu sakritības attālumā no avārijas situācijām. “Visi grib izvairīties no atbildības. Visi grib būvēt un pelnīt, domājot par “šeit un tagad”, bet neviens nevēlas pēc padarītā darba par saviem līdzekļiem labot savus darbus”, tā šajā kontekstā nekautrējas spriest kāds neatkarīgs būvniecības eksperts. Par laimi, netrūkst arī veiksmīgi uzceltu projektu.

Protams, ņemot vērā mūsdienu iespējas, daudz racionālāk ir siltināt ēku jau būvniecības laikā, taču, lai pretendētu uz tādas valsts statusu, kura ir nopietni sagatavojusies nemainīgi augošajām energoresursu (elektroenerģija, dabasgāze) izmaksām,vairāk nekā tikai vēlams būtu renovēt arī pagājušajā gadsimtā būvētos namus. Ekonomikas ministrija regulāri atgādina, ka – citējam –“pilnīgi visu padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes līmenis ir pilnībā neatbilstošs modernajai ekonomikai”. Pēc viņu datiem, šādunamu skaits Latvijā noteikti nav mazāks par 10 000 un tos arvienvapdzīvo miljons(!!!) iedzīvotāju.No savas puses piedāvājam aptuvenu, bet elementāru formulu:

2500 m2 (vidējā visu ārsienu kvadratūra daudzdzīvokļu namam Latvijā) * 10 000 (šādu mājokļu skaits mūsu valstī) / 1 000 000 (padomju laikā celtajās mājās dzīvojošo skaits Latvijas valsts robežās) = 25 m2

Secinājums: lai nodrošinātu maksimālu mājokļa energoefektivitāti, personīgu komfortu un augstu dzīves labklājības līmeni, vienam iedzīvotājam būtu jāgādā vien par 25 kvadrātmetru ārsienas termoizolāciju sev saistošā īpašumā.

Pie labvēlīgiem laika apstākļiem standarta trīs kāpņu telpu, piecstāvu projekta dzīvojamās mājas siltināšana aizņemtuvvidējitrīs nedēļas, vēl tikpat daudz laika piesaistītajiem meistariem būtu nepieciešams fasādes dekoratīvās apdares izveidošanai. Tādējādi, neskatoties uz ēkas standartizēto sēriju vai otrpus pagalmam esošo daudzstāvu neglīto māsu, renovētas ēkas fasāde radītu pavisam cita veida pirmo iespaidu par mājas īpašniekiem, viņu gaumi un dzīves stilu.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai sniegtu Jums vislabāko pārlūkošanas pieredzi. Lasīt vairāk Sapratu