Solis tuvāk labklājībai
Īpašumā vai kopīpašumā plānotie, saskaņotie un nākotnē veicamie darbi vienmēr tiek secīgi kārtoti pēc prioritātēm, pamatoti un tālredzīgi pieņemot (vēlams) kopēju lēmumu.
Platuma grādos ar mēreniem vai aukstiem klimata apstākļiem pats būtiskākais ir samazināt siltuma aizplūšanu no telpām līdz minimumam. Kā zināms, ārsienas ir ēkas virsma ar proprocionāli vislielāko platību, tās, būdamas pakļautas temperatūras izmaiņām un dabas stihijām, ir galvenais siltuma zuduma iemesls. Ja analītiski vērtējam situāciju pasaulē, piemēram, Krievijā (mazāk izteikti citās esošajās un bijušajās NVS valstīs) sakarā ar pieņemamajām gāzes cenām un lielajiem pieejamās dabasgāzes resursiem nemainīgi tiek īstenota standarta pieeja un ēkas lielākoties ir raksturojamas kā nesiltinātas un sezonāli pārkurinātas, kā arī pati enerģija, ja skatās globāli, nekad nav tikusi izlietota efektīvi un plānveidīgi.Turpretī citās pasaules daļās mājas siltināšanas plānošana gan ir atkarīga no tādiem faktoriem kā ēkas uzbūves nianses, klimats, kurināšanai patērētās enerģijas izmaksas, reģiona kopējais un katra atsevišķa telpu īpašnieka pieejamais budžets.
Mājokļa vai ēkas siltumenerģijas patēriņu un ietekmi uz apkārtējo vidi ietekmē klimats, ēkas atrašanās vieta un novietojums,fizikālās īpašības, piemēram, tās forma un celtniecībā izmantotie materiāli, tāpat arī iekārtu un sistēmu efektivitāte, īpašnieka(-u) un iedzīvotāju rīcība, veicot remontdarbus vai teritorijas labiekārtošanu, un ikdienas paradumi, uzturot mikroklimatu iekštelpās.Uz desmit kvadrātmetriem neatjaunotas, neizolētas sienas tiek zaudēts līdz pat 1 MWh siltumenerģijas gadā (tā, piemēram, uz 2018. gada septembri AS “RĪGAS SILTUMS” noteiktais tarifs par megavatstundu, ieskaitot PVN, ir 53,71 EUR). Tas atbilst tuvu 100 gāzes kubikmetriem. Izmantojot siltumizolāciju, tāda “dārgā prieka” dārdzību iespējams daudzkārt samazināt. Atsaucoties uz Ekonomikas Ministrijas materiālu par šo tēmu – energoefektivitāte pēc definīcijas nozīmē enerģijas lietderīgu izmantošanu, un,lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast to, kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja daudzos veidos ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi. Termoizolācijas risinājumi pastāv jau sen, un apziņa, ka pats mūsdienīgākais variants jau labu laiku pieejams Latvijā un ir piemērots ikvienam no mums, patiešāmpriecē.
Īstenojot siltumizolācijas projektus ēkās, tajās ne tikai samazinās siltumenerģijas patēriņš, bet tās iegūst arī laikmetīgu, pat prestižu veidolu, pieaug nekustamā īpašuma vērtība un vienlaikus ēku iedzīvotājiem ir iespēja dzīvot sakārtotā vidē.Būtisks uzlabojums ir ēku siltināšana, kas palīdz ne tikai samazināt oglekļa dioksīda (CO2) izdalīšanos apkārtējā vidē, bet ilgtermiņā arī ietaupīt. Lielākajā daļā Latvijas reģionu katrā ziemas sezonā jautājums par neadekvātām apkures izmaksām no jauna aktualizējas, taču atdzīvināt cerību par adekvātu risinājumu šķiet neizpildāms uzdevums.Viens no lielākajiem termoizolācijas ieguvumiem– nenoliedzami draudzīgākirēķini, kas attiecas uz maksu par apkuri un karstā ūdens cirkulāciju.Tādējādi ir iespējams ne tikai padarīt mazākus ikmēneša izdevumus un palielināt drošību īpašumam un tā iemītniekiem, proti, samazināt nelaimes gadījumu iespējamību. Bezmaz vai katrai ēkai bez apkopju veikšanas laika gaitānovērojami iztrūkumi kvalitātē un ilgtspējībā, kas saistīti ar spraugām būvmateriālu savienojumu vietās, šādu savienojumu vietu izdilumu, nevēlamu un pastiprinātu mitruma līmeni un tamlīdzīgi.
Uzklausot citu pieredzi, noteikti jāiedziļinās, ar kādām nebūšanām visbiežāk sastopas pozitīvām pārmaiņām noskaņotie ēku vai atsevišķu telpu īpašnieki. Nereti plāni tiek mainīti vai pat atlikti malā nekomunikablu kaimiņu dēļ, citreiz tās ir nesaprotamas tāmes, apšaubāmi apsolītie remonti “caur pazīšanos” un bez jebkādas dokumentācijas – šāda diemžēl ir reālā situācija. Kā harmoniskāk saskaņot veicamos darbus ar kaimiņiem? Kā pareizāk plānot termoizolācijas darbus un kāpēc šāds liels solis ir visu līdzcilvēku interesēs? Par šiem un daudziem citiem jautājumiem aicinām lasīt turpmāk publicētajos materiālos.